Portfeļa diversifikācija: kā nodrošināt ieguldījumus. Šodien pasaule ir nonākusi kārtējās destabilizācijas sfērā, un tas varēja tikai ietekmēt akciju tirgu. Vēl vakar šķietami uzticami vērtspapīri (akcijas, obligācijas utt.), kas maksā lielu naudu un nes stabilu peļņu, šodien strauji krītas cenas. Tāpēc investoriem jābūt gataviem krasām tirgus apstākļu izmaiņām. Un, lai to izdarītu, diversificējiet savu ieguldījumu portfeli, lai samazinātu finanšu riskus. https://articles.opexflow.com/investicii/investicionnyj-portfel.htm
- Investīciju portfeļa diversifikācija – kas tas ir vienkāršiem vārdiem
- Kāds ir optimālais investīciju portfelis
- Konservatīvie investori
- Mēreni investori
- Agresīvi investori
- Kā izveidot savu ieguldījumu portfeli
- Pēc valūtas veida
- Pēc valsts
- Pēc aktīvu klases
- Pēc ekonomikas nozares
- Pēc uzņēmumiem
- Kāda ir diversifikācijas būtība, veicot ieguldījumus
- Inversijas portfeļa dažādošana — plusi un mīnusi
- Dažādošanas plusi
- Dažādošanas mīnusi
- Vai ir pilnībā sabalansētu ieguldījumu portfeļu piemēri
- Investīciju portfeļa veids – “perpetual portfolio”
- Investīciju portfeļa veids – 50 līdz 50
- Investīciju portfeļa veids – “Papildu portfelis”
- Investīciju portfeļa veids – “Valūtas portfelis”
- Līdzsvarošana ir mehānisms investīciju portfeļa risku pieauguma novēršanai
Investīciju portfeļa diversifikācija – kas tas ir vienkāršiem vārdiem
Diversifikācijas jēdziens ir diezgan plašs. Tas var nozīmēt uzņēmuma darbības jomas paplašināšanas procesu, lai palielinātu peļņu. Investīciju portfeļa diversifikācija paredz stratēģiju iespējamo risku pārvaldīšanai, iegādājoties aktīvus akciju tirgū. Tas paredz aktīvu (akciju, obligāciju vai citu instrumentu) sadali tā, lai portfeļa īpašnieka riski vienmēr būtu pēc iespējas mazāki.
Investīciju portfelis ir aktīvi, kas tiek savākti tā, lai to ienesīgums pēc iespējas atbilstu tā īpašnieka izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Investīciju portfeļos var būt ne tikai instrumentu kopums, kas tiek izmantots akciju tirgū (biržā tirgoto fondu akcijas,
fjūčeri , akcijas, obligācijas utt.), bet arī valūta, dārgmetāli, nekustamais īpašums, noguldījumi dažādās bankās, un tā tālāk.
Tajā pašā laikā investora risks ir situācija, kad viņš nesaņem tādu ienākumu līmeni, kādu plānoja, veidojot portfeli, vai pat zaudē daļu no ieguldītajiem līdzekļiem. Investīciju portfeļa diversifikācija ļauj un paredz ieguldītājam iegādāties nevis kādu vienu instrumentu, bet gan dažādu kategoriju aktīvus, kas savā starpā ir maz saistīti. Tas ļauj kompensēt ienākumu kritumu vienā jomā citu amatu ienesīguma dēļ. Vienlaikus jāpatur prātā, ka dažādu uzņēmumu aktīvu (akciju) iegāde ne vienmēr ir diversifikācija. Piemēram, ja investors pērk Chevron, Gazprom un Total akcijas, tad tā nebūs diversifikācija, jo visi šie uzņēmumi, neskatoties uz to, ka ir reģistrēti dažādās valstīs, darbojas kopējā naftas un gāzes tirgū. Un tirgus reakcija uz jebkuriem notikumiem noteikti ietekmēs katru no tiem. Ja tomēr tiek veidots portfelis no dažādu uzņēmumu akcijām, kas darbojas nesaistītās jomās, piemēram, naftas un gāzes ieguvē, būvniecībā, IT tehnoloģijās u.c., tad tiem vienlaikus izrādīsies negatīvu tirgus izmaiņu riski. būt minimālam.
Kāds ir optimālais investīciju portfelis
Nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu – kāds ir optimālais investīciju portfelis? Katram investoram ir savas prasības investīciju portfelim, kas ir atkarīgas no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, investīciju horizonta, izvirzītajiem mērķiem, finansiālās maksātspējas u.c. Tāpēc drīzāk runa nav par optimālo, bet gan par sabalansētu investīciju portfeli. Investors var iegūt šādu portfeli, ja tas ir pareizi diversificēts. Kad ienesīgums un riski tajā maksimāli atbildīs investora vēlmēm. Tajā pašā laikā katram no investoriem būs savi paredzamie ienākumi un pieņemami riski. Iepriekš minēto var ilustrēt ar šādu nosacījumu modeli. Ņemsim trīs galvenos “investoru veidus”:
Konservatīvie investori
Šādi investori, pirmkārt, vēlas saglabāt savus aktīvus un pasargāt tos no inflācijas procesiem. Tāpēc viņiem diversifikācija būs stabilu, lielu uzņēmumu uzticamāko aktīvu (obligāciju, akciju u.c.) iegāde.
Mēreni investori
Viņi ir gatavi sākt riskantas investīcijas, lai palielinātu savus ienākumus. Bet šādu investoru galvenais mērķis joprojām ir uzkrāt kapitālu (noteikto mērķu ietvaros) uz 10-20 gadiem. Tāpēc viņu investīciju portfeļos dominē plašā tirgus akcijas, un tajā ir pārstāvētas gandrīz visas tautsaimniecības nozares.
Agresīvi investori
Šādi investori cenšas ātri iegūt augstu atdevi, tāpēc viegli dodas uz sava ieguldījumu portfeļa izņemšanu. Šādiem investoriem diversifikācija būs riska ieguldījumi.
Riska investīcijas ir ieguldījums, kurā tiek veikts ieguldījums vairākos daudzsološos (bet diezgan riskantos) projektos to veidošanas sākumposmā.
Ar lielu varbūtību izgāzīsies 8 šādi projekti no 10. Bet ienākumi no veiksmīgi realizētiem projektiem pilnībā segs zaudējumus un nesīs ievērojamu peļņu.
Kā izveidot savu ieguldījumu portfeli
Tāpēc, pirms sāc veidot savu investīciju portfeli, tirgotājam/investoram vispirms ir jāizlemj, uz kādiem mērķiem viņš tiecas, un kādu stratēģiju viņš izmantos. Mērķi var būt ļoti dažādi – no īpašuma (dzīvoklis, māja, dārga mašīna u.c.) iegādes līdz bērnu izglītības apmaksai vai papildu ienākumu gūšanai pēc pensijas. Piemēram, investors, kurš ir 25-30 gadus vecs, nolēma izveidot sev pensiju fondu. Viņam priekšā 30-40 gadi. Un tāpēc viņam ir jāveido investīciju portfelis no aktīviem, kuri jau ir uzrādījuši labu un stabilu atdevi ilgākā laika periodā. Tajā pašā laikā pat neliela akciju izņemšana uz īsu laiku šādu portfeli īpaši neietekmēs, jo priekšā būs diezgan pietiekams laika posms, lai tie stabilizējas un turpina augt. Tajā pašā laikā, ja ieguldījumu periods ir salīdzinoši īss, 2-4 gadi, tad portfelis tiem vislabāk ir veidots no akcijām ar augstu stabilitāti, lai gan ar ne augstāko ienākumu līmeni (parasti tās ir obligācijas ”
zilās mikroshēmas “). Pēc mērķu un metožu noteikšanas investors sāk veidot portfeli, izvēloties sev nepieciešamos aktīvus ar atbilstošiem parametriem. Šajā periodā varat vienlaikus izmantot vairākus diversifikācijas līmeņus:
Pēc ekonomikas nozares
Kuras savukārt, lai arī diezgan nosacīti, tomēr tiek sadalītas iedibinātās ar stabilu atdevi. Un jauni, ar augstu inovācijas pakāpi, kas nes riskus, bet ar veiksmīgām investīcijām var nest ļoti augstus ienākumus tiem, kuri laikus ieraudzīja savu potenciālu.
Pēc uzņēmumiem
Konkrētu uzņēmumu akciju iegāde. Izvēle, kas prasa investoram dziļas zināšanas par tirgus apstākļiem, spēju orientēties indikatoros un dziļu intuīciju. Iegādājoties vērtspapīrus, jāpievērš uzmanība tam, lai viens aktīvs neaizņem vairāk par 10% no investīciju portfeļa, bet viena tautsaimniecības nozare nepārsniedz 20%. Sava ieguldījumu portfeļa dažādošana vienkāršā izteiksmē: https://youtu.be/CA7d9VSi7NE
Kāda ir diversifikācijas būtība, veicot ieguldījumus
Šodien pieņemtā “portfeļa” teorija ir metodika, kas ļauj izvēlēties aktīvus, kas nes lielākos iespējamos ienākumus ar minimālu risku. Viņasprāt, lai veiksmīgi pārvaldītu riskus investīcijās, var investēt, veicot diversifikāciju. Tātad, ja apvienojat riskantus un stabilus aktīvus, varat izveidot sabalansētu portfeli. Piemēram, kopā ar akcijām var iegādāties arī obligācijas. Tajā pašā laikā kopējais investīciju risks būs ievērojami zemāks nekā atsevišķu instrumentu iegādes gadījumā. Teorija arī nosaka, ka aktīvi ir jāsaskaņo ekonomikas nozarēs, kas nav savstarpēji saistītas. Piemēram, pieņemsim, ka dažu vērtspapīru vērtība krasi samazinās atsevišķu izejvielu cenu pieauguma dēļ, bet citu vērtspapīru vērtība strauji pieaug.
Investīciju portfeļa veids – “perpetual portfolio”
Šis veids parādījās pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā un ir vienkāršākais sabalansēta investīciju portfeļa veids.Šādā
portfelī visi investora ieguldītie līdzekļi ir sadalīti četrās vienādās daļās un tiek ieguldīti obligācijās, zeltā, valūtās un akcijās. Tajā pašā laikā katrs no aktīviem veido tieši ceturto daļu no visiem ieguldītajiem līdzekļiem. Vienkārši sakot, ja investīciju apjoms investīcijās bija 10 miljoni, tad katrs no aktīviem veidoja attiecīgi 2,5 miljonus.
Investīciju portfeļa veids – 50 līdz 50
Šajā portfelī 50% no ieguldītajiem līdzekļiem tiek ieguldīti akciju iegādē un 50% obligācijās. Tajā pašā laikā tiek diversificēti arī iekšēji iegādātie aktīvi, tāpēc, ja lielākā daļa akciju pieder Amerikas uzņēmumiem, tad obligācijās lielākā daļa pieder Ķīnas vai Krievijas uzņēmumiem.
Piemēram: Akcijas piecdesmit procentu apmērā no portfeļa:
- TSPX (ASV blue chips) – 30%
- TMOS (Krievijas zilie čipsi) – 5%
- VTBE (citu valstu uzņēmumu akcijas) -15%
- Obligācijas piecdesmit procentu apmērā no portfeļa:
- OFZ (Krievijas Federācijas Finanšu ministrijas obligācijas) – 30%
- FXRU (Krievijas uzņēmumu valūtas obligācijas) — 10%
- FXRB (Krievijas uzņēmuma valūtas obligācijas ar aizsardzību pret valūtas kursa izmaiņām) – 10%.
Investīciju portfeļa veids – “Papildu portfelis”
Šim tipam ir daļēja līdzība ar “mūžīgo portfeli”, taču tam ir arī būtiskas atšķirības no tā. Pirmkārt, tas ietver investīcijas nekustamajā īpašumā un tā sauktajās alternatīvajās – kriptovalūtā, monētās, pastmarkās, mākslas darbos, senlietās.
Tas var izskatīties šādi:
- Līdzdalība – 25%.
- Obligāciju pakete – 25%.
- Dārgmetāli – 20%.
- Nekustamais īpašums – 20%.
- Citi alternatīvie ieguldījumi – 10%.
Investīciju portfeļa veids – “Valūtas portfelis”
Šāds ieguldījumu portfelis sastāv tikai no valūtām un nav piemērots reālu papildu ienākumu gūšanai vai kapitāla uzkrāšanai. Bet šāds portfelis ir lieliski piemērots ieguldīto līdzekļu uzkrāšanai. Un, ja investors plāno savus turpmākos izdevumus segt no šī portfeļa, tad valūtas konvertācija nav jāveic.
Investīciju portfeļa izveide, portfeļa diversifikācija, aktīvu izvietošana: https://youtu.be/L6AzLPWEUZI
Līdzsvarošana ir mehānisms investīciju portfeļa risku pieauguma novēršanai
Darba procesā aktīvu attiecība ieguldījumu portfelī var diezgan būtiski mainīties. Tas notiek tāpēc, ka dažādu portfeļa aktīvu vērtība atšķiras nevienmērīgi. Dažiem no tiem cena pieaugs daudz straujāk, un, ja netiks veiktas nekādas darbības, tad kādā brīdī var gadīties, ka tikai viena aktīvu klase sāks veidot lielāko daļu ieguldījumu portfeļa vērtības. Un likumsakarīgi, ka šādas investīciju portfeļa nesabalansētības rezultātā pieaugs riski. Lai izvairītos no šādas situācijas, investoram ir periodiski jāpārveido investīciju portfelis. Kāpēc ir jāņem peļņa no augošajiem aktīviem un šīs summas jāiegādājas aktīvi, kas tik aktīvi neaug vai pat nīkuļo, līdz portfelis atkal nav sabalansēts. Ja bilance ieguldījumu portfelī mainās nelielā diapazonā (1–3%), tad portfelī neko mainīt nevar. Ja līdzsvars tiek izjaukts par vairāk nekā 10%, tad nepieciešams pārbalansēt portfeli un atjaunot to sākotnējā aktīvu attiecības līmenī.
Piemēram:
Pieņemsim, ka investora sākotnējā portfeļa akciju un obligāciju attiecība bija 70/30. Atsevišķa daļa akciju ir sadārdzinājusies, un šobrīd šī attiecība ir jau 80/20. Lai atgrieztu portfeli tā sākotnējā bilancē, ieguldītājam ir vai nu jāiegādājas vairāk obligāciju, vai arī jāpārdod dažas akcijas. Vienlaikus jāatceras, ka pārbalansēšanas mērķis nav palielināt ieguldījumu portfeļa ienesīgumu, bet gan samazināt tā iespējamos riskus.